Fon Rekes dzimta (1560- 1732)

• Viena no slavenākajām un lielākajām Vestfāles dzimtām ar vairākiem baroniem un grāfiem.
• ПPirmais zināmais Rekes dzimtas pārstāvis Livonijā, Albertus de Reke, 1381.gadā ir bijis Rīgas komturs.
• Smuku muižas nākošie īpašnieki - Rekes ir Camen-Horst-Neuenburg-Curll dzimtas atzarā. Viens no dzimtas pārstāvjiem - Matiass iestājas Teitoņu ordenī un tiek iecelts par Dobeles komturu. Viņš pārvalda Dobeles apkārtni ar visām muižām (arī Jaunpili un Smukas). 1561. g., kad Livonijas ordenis sairst un izveidojas Kurzemes hercogiste. Pēc konflikta ar Ketleru, Matiass atdod tam Dobeli, saglabājot sev tiesības uz Jaunpili, Smukām un citām muižām.
• Starp Rekēm bija literāte Elīza fon Reke. Viņa bija labi izglītota, daudz ceļoja, lasīja, dzejoja, bija personiski pazīstama ar V. Gēti un Fr. Šilleru. Kopdzīve ar vīru (Georgu fon Reki) neizdodas, viņa pamet to Smuku muižā un pārceļas uz Drēzdeni, kur bohēmiskā gaisotnē dzīvo kopā ar vācu dzejnieku Augustu Tīdgi ar kuru kopā viņa ir apbedīta vienā kapā - Drēzdenē un viņu kapu pieminekli grezno slavenais cilnis „Mūžīgajam pārim”.

Tajos laikos…
• Īpašumi bieži ir mainījuši saimniekus. Tas apliecina, ka Smukas ir bijušas dinamisks, tirgū pieprasīts aktīvs, bet Rekes - labi saimnieki.
• Rekes bijuši ietekmīgi cilvēki dažādos Eiropas galmos. Piemēram, Gothards fon Reke Napoleona armijā cīnījās Spānijā un Austrijā, Vilhelms un Filips fon Rekes bija ministrs un kambarkungs Prūsijas valstī, Johans, Fridrihs fon Reke ir pazīstams vēsturnieks Jelgavā un lojāls Krievijas cara pavalstnieks.
• Kurzemes Rekes visi bija politiski ļoti aktīvi un pastāvīgi bija ievēlēti Kurzemes landtāgā (likumdošanas institūcijā).

Fon Tīzenhauzenu dzimta (1732 - 1775)

• Johans Ernsts fon Tīzenhauzens 1743. g. nopērk arī blakus esošo Spriņģu muižu, kas līdz 1738. g. arī bija Jaunpils muižas pusmuiža. No pirkšanas brīža līdz 1771. g. abas muižas ir saistītas un tiek pārvaldītas kā viens veselums - centrs abu muižu kopīgai pārvaldei bija Smuku muižā.
• 1762. gadā muižu manto Eva Juliana Tīzenhauzena. Viņa pārdod Spriņģu muižu savam brālim Karlam fon Tīzenhauzenam un uzbūvē Smuku muižā dzirnavas.

Tajos laikos…
• Bagāta ar izglītotiem un slaveniem cilvēkiem. Georgs fon Tīzenhauzens 1524. g. kļuva par Rēveles (Tallinas) bīskapu. Hanss Henriks fon Tīzenhauzens kalpoja Zviedrijas karalim. No Latvijas Tīzenhauzeniem ir jāpiemin arhitekts Gerhards fon Tīzenhauzens. Viņa vadībā ir uzbūvēti daudzi nami. Viņš ir autors apmēram 40% tagadējā Mežaparka dzīvojamajiem namiem un ir viens no interesantākajiem jūgendstila arhitektiem.
• Dzimtai ir tuva radniecība ar Bīskapu Albertu.
• Tīzenhauzenu dzimta ir iekļauta visās Baltijas muižniecības matrikulās.

Baronu Grothusu dzimta (1775 - 1804):

• Grothusu dzimta pievieno pusmuižu ar nosaukumu „Maz-Smukas” un ar šo brīdi Smuku muiža ir kļuvusi par nopietnu ekonomisku centru savai apkārtnei un ieguvusi pilnīgu neatkarību no savas mātes - Jaunpils muižas.
• 1798. g. izdeva savu muižas likumu, kas sastāvēja no 15 pantiem, no kuriem 11 bija domāti meža aizsardzībai, bet pārējie panti noteica tiesas lietas.
• “Ābuļu kroga” esamība muižas centra tuvumā liecina, ka „spirta dedzināšana” un pārdošana arī bija viens no Smuku muižas ienākumu avotiem.

Tajos laikos…
• Ietekmīga Vestfāles dzimta.
• Dzimta Baltijā ierodas 15.gs.
• Grothusi bijuši virsnieki Prūsijas, Krievijas un Polijas karaspēkos.
• Teodors (īstajā vārdā Johans Kristjāns Dītrihs) fon Grothuss bija fiziķis. 1818. g. viņš atklāja gaismas ķīmijas pamatlikumus, teorētiski pamatojot toreiz vēl neizgudroto fotogrāfijas mākslu. Par šo darbu viņš kļuva par Turīnas Zinātņu akadēmijas un Bavārijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, viņa vārds ir iekļauts 19. gs. potenciālo Nobela prēmijas saņēmēju sarakstā.

Atkal baroni fon Rekes (1896 - 1913):

• Francis Vilhelms Kristofers muižu nopērk par sešas reizes augstāku cenu nekā viņa radinieks pirms 72 gadiem to pārdeva.
• Tiek uzbūvēta lielākā daļa no mūra dzīvojamām un saimniecības ēkām.
• Šai laikā par muižas pārvaldnieku te strādā Jānis Jaunsudrabiņš. Smuku muižā viņš:
o smēlies iedvesmu vairākiem darbiem, no kuriem slavenākais ir spilgtais jaunromantisma stāsts „Vēja ziedi”.
o aizsācis veidot vienu no pirmajām šī novada bibliotēkām, kas ir sākums vēlākajai sabiedriskajai organizācijai - Spriņģu bibliotēkas biedrībai.
o radis interesi par glezniecību un nobriedis kļūt arī par gleznotāju.

Baronu Budbergu dzimta (1896 - 1913):

• Savas valdīšanas laikā barons Voldemārs Budbergs vairāk kā divas reizes samazina teritoriju.
• Barona Budberga aizsāktā labāko zemju pārdošana ievadīja Smuku muižas kā vienota saimnieciskā organisma likvidāciju. Šīs pārdošanas neskāra Smuku muižas centru ar zivju dīķiem un pili, kur dzīvoja barona ģimene. Pārdotas tika no muižas centra attālākas saimniecības.
• Šai laikā Smuku muižai pārskrēja 1905. g. revolūcija, neko īpaši neiznīcinot, tādēļ, ka barons tai laikā muižā neesot dzīvojis. Tas ir interesanti, jo kopā Vidzemē un Kurzemē tika nodedzinātas 459 muižas.
• Senā Vestfāles muižnieku dzimta Smuku muižā saimnieko visīsāko laiku.
• Budebergi bijuši labi karavadoņi, ierēdņi, dzejnieki, mākslinieki.

Oskars Zeislers

• Ar Smuku muižas pārdošanu tirgotājam Oskaram Jura d. Zeisleram (Seisler) beidzas dižciltīgo ģimeņu laiki Smukās.
• Viņš ir bijis Vīlandes (Igaunijā) lieltirgotājs, kuram ir bijis daudz dažādu uzņēmumu Latvijā un Igaunijā.
• O. Zeislera pirkums ir vienkārši biznesa darījums, kur ir iespēja lēti nopirkt īpašumu, cerībā to vēlāk dārgi pārdot. Izskatās, ka pats O. Zeislers Smuku muižā nekad nav dzīvojis, bet ir ielicis savu pārvaldnieku - Hermani Fleišeru.
• Kad Latvijas Valsts 1920. g. 16. septembrī pieņēma Agrārās reformas likumu, Smuku muižas centrs tika sadalīts 5 daļās (vislielākā bija O.Zeislera mantiniekiem atdotā daļa).

Vēlākie īpašnieki

• Pēc II Pasaules kara Smuku muižas centrs atkal tika apvienota - bet šoreiz kolhozos.
• 1956. gada 14. februārī apkārtnē ap Smuku muižu tika izveidota valsts saimniecība “p/s Remte”.
• 2004. gada beigās Smuku Muižu iegādājās SIA “Vide invest”.